< Atpakaļ uz Ventspils novads (www.ventspilsnovads.lv)
VIEGLI lasīt    

Latvijas gadsimts

Latvijas gadsimts

2019-11-17, 09.30

Klusās miglas pilnie rīti. Kā ar biezu, tumšu mēteli ziema apsedz mūsu rītus. Tumši dziļi pelēkie rīti. Novembra rīti ir īpaši. Mēs godinam, pieminam un pateicamies. Dziedam dziesmas un priecājamies par brīvību. Novērtējam.
Lāčplēša dienas rītā Piltenes kultūras namā Piltenes vidusskolas un Tārgales pamatskolas skolēnus priecēja viesi. Vēsturiski muzikāls stāsts par latviešu komponistiem “Latvijas gadsimts”. To izstāstīja un izdziedāja vokalā grupa “Universum” – Līga, Mikus, Rihards un Baiba.

Svētku nedēļā, mirkli pirms Latvijas dzimšanas dienas, vēsturiskā noskaņā, tika izdziedātas mūsu dziesmas, sākot no senās tautasdziesmas, kad vēl neviens tai nedeva savas nošu skaņas, līdz mūsdienām, kad tiek sacerētas dziesmas nošu rakstiem. Vēsturisks cikls. Pa solim no senatnes līdz šodienai. Pa vienai balsij saplūstot vienā veselumā mums visiem kopā.
Latviešiem ir ļoti skaista mūzika, kas saistās gan ar jaunību, gan izklaidi. Mēs taču esam dziedātāju tauta, kas ik pa pieciem gadiem gaida savus vislielākos svētkus – Dziesmu svētkus.
Rīts jau nemaz nav vairs tik pelēks. Novembris novilcis savu tumši pelēko mēteli, iedzedzis sveces un ļaujas. Stāstam, skaistai prezentācijai, stāstnieces balsij un ļoti skaistiem, muzikāliem priekšnesumiem.
Viss latviešiem sākās ar tautasdziesmu. To dziedāja visur – gan uz lauka, gan pie mājas darbiem, svētkos un skumjos brīžos. Ar tautasdziesmu pieveca grūtības, pārvarēja tumšus brīžus, tās stiprina un palīdz godāt, pateikties. Tas dziedot, mēs esam nodevuši paaudzes paaudzē. “Rīga dimd” skanēja pavisam savādāk, bet vienu dienu izcilais komponists Jānis Cimze tai iedeva citādāku skaņu, pilnīgāku, ietērpa to tā, lai var izdziedāt koris. Tā aizsākās tautasdziesmu apdares.
“Dievs, svētī Latviju” bija Baumaņu Kārļa dziesma, kas tika rakstīta vīru korim. Sākumā gan tā bija aizliegta, teica, lai Latvijas vietā dziedot Baltija. Bet nepagāja ne četrdesmit septiņi gadi, kad tā kļuva par Latvijas Valsts himnu. To dziedot, mēs kaut kam piederam, par kaut ko lepojamies un kaut kam ļoti svarīgam dzīvojam līdz. Tā ir mūsu skaistāka lūgšana.
Izrādās, ka bijis tāds izcils kormeistars un komponists, kas nevien pirmais diriģējis Latvijas Valsts himnu, bet arī izveidojis tādu terminu mūzikā kā – kora balāde. Tā izrādās tāda dziesma, kurā tiek izdziedāti interesanti, dažādi pasaku tēli. Skaisti tika nodziedāta “Karalis un bērzlapīte”, kurā var sadzirdēt drūmus un par šausmu pilnus elementus. Tās komponists bijis Jāzeps Vītols. Arī Ausekļa “Gaismas pils” ir tā paša komponista darbs.
Skolēni klausās. Kāds knosās, kāds nosarkst, izbrīnās, kāpēc gan es tik maz zinu?! Bet mūzika paver cilvēkbērnā ko skaistu. Viņam gribas dziedāt līdz, uzmanīgi telefona interneta lapās meklēt dziesmu vārdus. Klusiņām kustināt lūpas dziesmu vārdiem. Kad latvietis dzied, viņš paliek ļoti mierīgs un skaists.
Emīls Dārziņš savu visskaistāko un populārāko skaņdarbu rakstīja simfoniskajam orķestrim, bet tā tik ļoti patika tautai, ka tā tika pārlikta gan uz solo instrumentiem, gan solistiem. Skaista, līdz sirds dziļumiem, melodija. Melanholiskais valsis. Viņš arī sarkastījis dziemu koriem, kuru parasti dziesmu svētkos dziedātāji vēlas dziedāt atkārtoti. “Lauztās priedes”. Rainis.
Neviena vien padomju bērnība izaugusi ar tieši Arvīda Žilinska bērnu dziesmiņām – “Ciku, caku caku”, “Laba slava sniedziņam” un citas skaistās bērnības dziesmiņas.
Tam seko Raimonds Pauls. Latvijas izcilākais komponists, vairāk nekā 2500 dziesmu, skaņdarbu autors. Mūsu Maestro. Dziesma savus svētkus svin. Tapat kā visi dziedot “Manai dzimtenei”.
Imants Kalniņš sarakstījis neskaitāmi daudz skaistu melodiju, skaņdarbu, simfoniju, arī operu “Spēlēju, dancoju”. Bet mums lieliskie dziedātāji nodziedāja komponista dziesmiņu “Zilais putniņš”, kuru pirmatnēji iedziedājuši paša komponista bērni – Rēzija un Krists Kalniņi.
Atmodas laikā slavens kļuva komponists Jānis Lūsēns, kurš sarakstīja slavenā raidījuma “Labvakar, Latvija!” sākuma dziesmu. Komponists, kas sarakstījis rokkoperu “Kaupēn, mans mīļais!”, dziesmas, skaņdarbus un bijis lieliskās atmodas laika grupas “Zodiaks” dziesmu mūzikas autors.
Zigmārs Liepiņš un viņa slavenākā rokopera “Lāčplēsis”, kas pavisam visu mainīja tālajā 1988. gadā kopā ar jauno dzejnieci M. Zālīti. Izpūrušais, jaunais dziedātājs Igo kā Lāčplēsis visus modināja un aicināja uz vienu – celies, sastingusī alka, mosties, cerība no miega!
Migla pavisam aizgājusi, paklīdusi. Bērni ieguvuši jaunas zināšanas, izdziedājušies un priecīgi. Novembris jau nemaz nav tik pelēks kā tas rīta drūmais mētelis. Pasvītrot un turēt sevī visu to labo. Mēs taču visi esam cilvēki, no skatuves saka Miks.
Atvadoties visi četri skatuves mākslinieki nodzied “Piltene dimd!” tautasdziesmas “Rīga dimd” mūzikas pavadījumā. Paldies visiem par brīnišķīgo, piepildīto rītu!

Skolotāja Ieva Zole

Sīkdatnes

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.

Ja piekrītat šo papildu sīkdatņu izmantošanai, lūdzu, atzīmējiet savu izvēli:

Apstiprināt izvēlētās

Detalizētāka informācija par privātuma politiku un izmantotajām sīkdatnēm